27

Latvija

Ensemble von Trachtenteilen aus

den Regionen Ost- KurzemeSüdwest- Kurzeme und Zemgaleum 1970, ÖMV Inv.Nr. 76.074

Eiropa tautastērpos

1993. gadā Austrijas Novadpētniecības un tautas mākslas muzejs iegādājās latviešu sievietestautastērpu. Tajā ietilpst brunči, krekls, ņieburs, villaine, vainags un sakta. Kā apgalvoja tāīpašniece, tautastērps tika darināts nesen 1990. gadu sākumā kombinātā>> Māksla<<. Šisuzņēmums tolaik ilgstoši specializējās tautastērpu darināšanā koriem, deju ansambļiem, etnogrā-fiskajām un folkloras grupām. Šie tautastērpi bija gan etnogrāfisko tautastērpu kopijas, gan arīmūsdienu variācijas.

Muzeja īpašumā esošais tautastērps nav autentiska kāda noteikta Latvijas novada tērpa kopija,jo tā sastāvdaļas nāk no diviem Latvijas novadiem- Kurzemes austrumdaļas( krekls, ņieburs, vil-laine) un Zemgales( brunči).

Kopā ar tērpu muzejs ieguva arī 1938. gadā publicētu Latvijas kartes novilkumu ar attēliem.Karte iepazīstina ar Latvijas skaistākajām vietām, tās augu un dzīvnieku valsti, pilsētuarhitektūru, tostarp, parādot arī Latvijas novadiem raksturīgos tautastērpus. Kartē iezīmētais Rīgasjūras līcis vilina ceļotāju ar zvejnieku airu laivu un Kolkasraga bākas piktogrammām. Būtu diezganinteresanti skatīt visu to dabā mūsdienās, pētot 1990. gadā atkārtoti iespiesto karti.

Līdzīgs attēls eksponētajam tautastērpam atrodams krievu valodā izdotajā Baltijas vēsturiskietnogrāfiskajā tautastērpu atlasā, kuru sastādījis autoru kolektīvs- bijušo Baltijas padomju repu-bliku Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Vēstures Institūtu Etnogrāfijas nodaļas, sadarbībā ar IgaunijasValsts Etnogrāfisko muzeju un Maskavas Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas Institūtu. Šis atlasstiek glabāts arī Austrijas Novadpētniecības un tautas mākslas muzeja rokasgrāmatu bibliotēkā.

Eksponētais tautastērps simbolizē latviešu tautas identitāti un tās vienotību visos vēs-turiskajos pagriezienos. Padomju režīma laikā tautastērps bija īpaša protesta forma pretpastāvošo iekārtu un rusifikāciju. Latvijas Dziesmu un Deju svētki pulcē visu Latvijas korudziedātājus un dejotājus lielajos un krāšņajos kopkoncertos, kur katrs novads atmirdz savostautastērpos. Tas ir nebijis precedents pasaules kultūras vēsturē, kad vairāk nekā desmittūkstoši dziedātāju uzstājas vienkopus, un viņos klausās visa Latvija. Tādēļ 2003. gadā Baltijasvalstu( Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) Dziesmu un Deju svētki tika reģistrēti UNESCO pasaulesmutvārdu un nemateriālā mantojuma aizsardzības sarakstā.

Muzeja kolekcijā esošo tautastērpu un tā iegādes apstākļus no vēsturiskā viedokļa varuzskatīt par simbolu, domājot par tautu ceļu uz Eiropas Savienību. Bijušo Padomju Savienībasokupēto tautu pilsoņu iespējas ceļot uz rietumu bloka valstīm toreiz bija ļoti ierobežotas. Nokļūtcitās zemēs varēja vai nu izcili sportisti un mākslinieki, vai arī, piedaloties mākslinieciskajāpašdarbībā: koros, deju un folkloras ansambļos. Nobeigumā jādomā, ka latviešu emigrants,šķiroties no tautastērpa un pārdodot to muzejam, neapzinājās, ka šis- viņa vislielākais dārgumsof eastern Kurzeme, south- western- turpinās dzīvot mūsu muzejā kā mantojums no viņa Dzimtenes- Latvijas.

Womens Folk Costumecompiled by individual articles

area of Kurzeme and Zemgale region

about 1970