23

23

Latvija

( 1) Kuplis auga ozoliņšBāleliņa tīrumā:

Zelta zari, zīda lapas,

Sudrabiņa ziedi zied

Ozolīti, zemzarīti,

No Latvijas dabas un dvēseles

Mūsu izvēlētās latviskās mentalitātes izpausmes koncepcijas pamatā ir Latvijas daba, latvju sētaun cilvēks- kā radoša personība, garīgo un materiālo vērtību radītājs.

Tās ir pamatvērtības, kas gadsimtos savijušās, rokrokā gājušas un uzskatāmas kā latviskāsmentalitātes radītājas un arī tās paudējas mūsdienās. Par vienu no Latvijas nacionāliem simboliemtiek uzskatīts ozols. Latvju tauta jau izsenis ievēroja šī dižā koka īpašības. Tas lēni aug, ir ar ilgumūžu un stipru koksni.

Ozols/ Quercus robur/ kā arī liepa/ Tilia cordata/ tiek uzskatīti par latviskās mentalitātespaudējiem un latviskās vides simboliem. Vīriešu spēks un staltums visbiežāk asociēts ar ozolastaltumu un varenumu, savukārt sievietes tēls saistīts ar liepas vijīgumu un kuplumu. Ozolsvienmēr bijis spēka, vīrišķības un nelokāmības simbols. Abi šie skaistie koki ir raksturīgi Latvijasainavas sastāvdaļa. Abi tiek izmantoti medicīnā/ liepziedi un ozolkoka miza/. Bieži tie pieminētiarī latvju mutvārdu daiļradē – dainās tautas dziesmās/. Atspoguļojot cilvēku ētiskās un morā-lās vērtības, ozols un liepa pieminēti visvairāk

-

Ozola zari tiek attēloti gan Latvijas simbolos( valsts un pašvaldību ģerboņos), gan izmantotipinot vainagus nozīmīgākajos tautas svētkos- Jāņu svinībās. Ozola lapu attēlojums- ar simboliskuKam tu augi lejiņā? nozīmi kā latviskās mentalitātes apliecinājums – savukārt lietots ordeņos, nozīmēs, mākslasdarbos.

Meitas tavus zarus lauza,Kalniņā stāvēdam's.

Laužat, meitas, ko lauzdamas,Galotnīti nelaužat:Kad atnāca Dieva dēliņš,

Tas nolauza galotnīti

( 2) Aiz kalniņa linus sējuAr apkaltu kumeliņu

Lai zied mana linu druva

Nereti Latvijas ainaviskajā vidē vērojams lieli, skaisti ozoli, kuru apkārtmērs pārsniedz 5 m.Tie ir dižozoli. Dižozoli ir īpaši lieli un nereti pat 800-1000 gadus veci koki, kam ir zinātniska,kultūrvēsturiska, estētiska un ainaviska nozīme. Tie ir uzskaitīti un atrodas valsts aizsardzībā.Tautā dižozoliem tiek piedēvēta arī maģiska nozīme. Senlatvieši to uzskatīja par svētu koku.( 1)Ozola attēlojums – kā Latvijas nacionālais simbols- tiek izmantots Latvijas nacionālāsvalūtas papīra naudas zīmēs- 5 lata zīmē. Otrs nacionālais simbols, kas izmantots nacionālajāvalūtā 20 latu zīmē ir latvju sēta. Tajā veidojusies latviskā mentalitāte, radusies tautaskultūra un māksla. Latvieši līdz pat 19.gs.2.pusei bija zemnieku tauta.

-

-

Pamatā mūsu senči dzīvoja viensētās. Latvju sēta apvienoja visas dzīvei un darbam ne-Zilajiem ziediņiem pieciešamās ēkas. Tā ietvēra veselu ēku kompleksu- dzīvojamo māju, kūti, stalli, vienu vai vairākasklētiņas, pirti, namiņu un maltuvi. Latvijā senās sadzīves tradīcijas un arhitektūru šodien jebkuršviesis var aplūkot Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Es liniņus biezi sēju,Lai man auga laba šķiedra:Būs man pašam, būs vēl citamLinu krekli mugurā

Klēts, ko savā tekstilijā» Klētiņa« simboliski attēlojusi latviešu tekstilmāksliniece RitaBlumberga, bija neatņemama latvju sētas sastāvdaļa. Salīdzinājumā ar citām ēkām, šīs ēkaskonstrukcija tika veidota intīmāka un harmoniskāka. Klētī atradās un glabājās rudenī novāktāraža, kas nodrošināja visas saimes iztiku un nesa pārticību. Tā simboliski bija cilvēka nodrošinājumaavots un reizē saistījās arī ar sadzīves tradīcijām. Vasarā saimes sievietes, galvenokārt jaunāsKornspeicher, Wandbehang meitas labprāt pārcēlās dzīvot klētiņās. Tāpēc latviešu folklorā klēts ieguva īpašu nozīmi ne tikaikā ēka, kur glabāja graudus, bet arī kā vieta, kas saistījās ar cilvēku savstarpējām attiecībām.Darba izpildījumam māksliniece izmantojusi linšķiedru, materiālu, kas izsenis audzēts unizmantots Latvijā- gan tautas amatniecībā, gan arī profesionālajā mākslā.Kā latvju dainās teikts( 2)

Leinen, Mischtechnik

Rita Blumberga, 1985

Granary, TapestryLinen, Mixed Techniques